noskrambāt
noskrambāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Skrambājot ievainot. Būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
PiemēriNoskrambāt seju.
- Noskrambāt seju.
- Saimniece puisi ieraudzījusi tādu noskrambātu.
- Cilvēciņš bija neticami noskrambāts.
2.Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
PiemēriNoskrambāt galdu.
- Noskrambāt galdu.
- Noskrambāt somu.
- ..bērziņam ir aizlauzta galotne un noskrambāta miza.
Avoti: 5. sējums