Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noskretis
noskretis -ušais; s. -usi, -usī; apv.
Netīrs, apkaltis ar netīrumiem. Apskretis.
PiemēriNepārprotami - tēvs ar dēlu, abiem pastalas kājās un pelēki noskretuši kažociņi mugurā.
Avoti: 5. sējums