Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noslīkt
noslīkt -slīkstu, -slīksti, -slīkst, pag. -slīku; intrans.
1.Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri..Jānis Brīdiņš pašnāvības nolūkā ielecis Daugavā un noslīcis.
  • ..Jānis Brīdiņš pašnāvības nolūkā ielecis Daugavā un noslīcis.
  • ..diez kāpēc purvā noslīkt šķiet daudz briesmīgāk nekā ūdenī.
  • ..zaķim pašam pirmajam bija jālec.. Un, labi atkāpies [zaķis], skries pāri, bet plauks! iekrīt upē un noslīkst.
Stabili vārdu savienojumiGlāzē (arī glāzītē) noslīkt.
1.1.Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
PiemēriRudzi šogad noslīkuši.
  • Rudzi šogad noslīkuši.
  • Miglainas, mitras un lietainas dienas sekoja cita citai... «Nav labi, mūsu raža noslīks,» viņš teica..
2.Nogrimt1.
Piemēri..Klinta tik ilgi nenāca augšā no lejas - teicās āliņģis bijis par jaunu cērtams, cirvis noslīcis.
  • ..Klinta tik ilgi nenāca augšā no lejas - teicās āliņģis bijis par jaunu cērtams, cirvis noslīcis.
  • «Kur nu vairs kurpi atrast! Tā sen jau dubļos noslīkusi.»
  • Ai Litene, moku muiža, Augsta kalna galiņā! Jau tai bija sen noslīkt Melnas jūras dibenā.
Avoti: 5. sējums