noslīgt
noslīgt -slīgstu, -slīgsti, -slīgst, pag. -slīgu; intrans.
1.Lēni, parasti bezspēkā, nosēsties, nogulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriMājās ticis, viņš noslīga uz vecā sola pie istabas gala un ar plaukstu norausa no pieres sviedrus.
Stabili vārdu savienojumiNoslīgt uz ceļiem (arī ceļos).
1.1.Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) — par paceltu ķermeņa daļu: lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) — par galvu.
PiemēriRokas noslīgst gar sāniem.
1.2.Lēni nolaisties (par plakstiņiem, skropstām).
Piemēri..plaksti noslīga lejup un salipa. Viņa aizmiga.
1.3.pārn. Tikt lēni pavērstam lejup (par skatienu).
Piemēri..nebij iespējams skatīties šī lielā raudošā bērna sejā. Dziļā kaunā acis pašas noslīga grīdā..
1.4.Lēni noliekties (no kāda smaguma).
Piemēri..tievās priedītes aiz sniega smaguma noslīga pavisam pie zemes..
1.5.pārn. Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) — par debess spīdekļiem.
Piemēri..noriet saule. Tā lēnām noslīgst aiz apvāršņa, vēl mezdama spožu atblāzmu namu logos..
2.reti Ieslīgt2.
Piemēri..steidzamākais bij - noskaidrot, kas darāms tūliņ, nekavējoties, lai māmuļnieku gudrības nesagandētu plašus strādnieku slāņus un lai tie pavisam nenoslīgtu kūtrumā un vienaldzībā.
Avoti: 5. sējums