nosmīkņāt
nosmīkņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
Īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt.
PiemēriTagad laika bija diezgan. Tad jau izrādās, Valters pie sevis nosmīkņāja, izrādās, ka pat slimība.. var atstāt savu svētīgu iespaidu.
- Tagad laika bija diezgan. Tad jau izrādās, Valters pie sevis nosmīkņāja, izrādās, ka pat slimība.. var atstāt savu svētīgu iespaidu.
- Kad Elga tomēr izteica vēlēšanos vadīt autobusu, viens otrs no vīriem viszinoši nosmīkņāja: «Sievišķis uz autobusa? Redzēs, redzēs, cik ilgi šī izturēs...»
Avoti: 5. sējums