nosmacēt

nosmacēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.

1.Smacējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).

Piemēri..neviens neatdzīvinās koncentrācijas nometnēs nosmacētos un sadedzinātos..

..neviens neatdzīvinās koncentrācijas nometnēs nosmacētos un sadedzinātos..
«Nedrīkst taču Juri miegā gluži nosmacēt šais pīpes dūmos,» viņš pasmaidīja..
«Kā tu viņu apklusināji, Fanij?» Džeks jautāja, kad briesmas bija garām. «Vai muti aizspiedi?» - «Ej nu, Džek, tā jau bērnu var nosmacēt,» Fanija atbildēja..
pārn. Vai tad tas pats likteņa lāsts nosmacēs arī viņas bērna dzīvu.
pārn. Bet tā ir pieņemts, ka jāsavaldās. Tā vajag. Tā klājas. Kaut niknums tevi nosmacē labo, Žults krājas un krājas.

1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.

Piemēri..kad augsni apvērš otrreiz, lielu daļu [nezāļu] sakneņu izdodas nosmacēt.

1.2.pārn. Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).

PiemēriAtkal un atkal viņš sakoda zobus, nosmacēdams krūtīs naida un moku kliedzienus..

Atkal un atkal viņš sakoda zobus, nosmacēdams krūtīs naida un moku kliedzienus..

Avoti: 5. sējums