nosmacēt
nosmacēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Smacējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
Piemēri..neviens neatdzīvinās koncentrācijas nometnēs nosmacētos un sadedzinātos..
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
Piemēri..kad augsni apvērš otrreiz, lielu daļu [nezāļu] sakneņu izdodas nosmacēt.
1.2.pārn. Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriAtkal un atkal viņš sakoda zobus, nosmacēdams krūtīs naida un moku kliedzienus..
Avoti: 5. sējums