nosmakt
nosmakt -smoku, -smoc, -smok, pag. -smaku; intrans.
1.Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriViņa nosmaka kara laikā zem Jelgavas drupām.
1.1.Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
PiemēriDaudzgadīgās nezāles.. var izskaust arī ar smacēšanu... nespēdamas raidīt dzinumus cauri biezam augsnes slānim.., tās nobeidzas, nosmok.
1.2.pārn. Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt.
PiemēriOlavs iemet drēbju vīstokli pavardā, pasper ar kāju dziļāk, bet sīkās ogles nesarušinātas, neuzpūstas nosmok pavisam.
1.3.pārn. Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
Piemēri«Muti ciet!» kāds kliedza, bet kliedziens nosmaka aplausos.
Avoti: 5. sējums