nospert
nospert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru; trans.
1.Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNospert bumbu no kalna lejā.
2.Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNospert segu kājgalī.
3.Sperot nonāvēt.
PiemēriEmmas vecāko dēlu, kas gāja pie saimniekiem par ganu, nospēra zirgs.
4.parasti 3. pers. Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) — par zibeni.
PiemēriKad zibens, viņam virs galvas šaudīdamies, viņu nospertu?
4.1.Atdalīt nost (daļu) — par zibeni.
Piemēri..dižākais Kuldīgas rajonā paliek Upatu ozols.. Arī tam ir zibens nospēris vainaga lielāko daļu.
Avoti: 5. sējums