Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nospietoties
nospietoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi).
Piemēri«Vāja, nospietojusies saime vairs nav nekāda medus ienesēja,» viņš aizrāda.
Avoti: 5. sējums