Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nosprostot
nosprostot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu). Radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
PiemēriNosprostot ūdens cirkulāciju.
1.1.Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu. Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
PiemēriTajos [ceļos] iestrēga.. mašīnu kolonnas un nosprostoja satiksmi pavisam.
Avoti: 5. sējums