nospurkšķēt
nospurkšķēt parasti 3. pers., -spurkšķ, pag. -spurkšķēja
nospurkšēt parasti 3. pers., -spurkš, pag. -spurkšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi spurkšķēt.
Piemēri..kungs paņem vēl to, kas bija palicis, nokarsēja baltu un iemeta ūdenī. Čiks! mazais nieciņš nospurkšķēja ūdenī, un nu bija čiks gatavs.
Avoti: 5. sējums