nostādīt2
nostādīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Stādot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
PiemēriNostādīt dārza malu ar avenēm.
- Nostādīt dārza malu ar avenēm.
- Nostādīt visu dobi ar asterēm.
- «Man domāt, fon Zivers linus vairāk nesēs. Veselu lauku viņš grib ar ķirbjiem nostādīt.»
Avoti: 5. sējums