nostenēties
nostenēties -stenos, -stenies, -stenas, pag. -stenējos; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi stenēt.
PiemēriMasts gāzās kā nopļauts, trāpīdams Dāvja plecu. Dāvis nostenējās, ar veselo roku rausdams no acīm izsprāgušās asaras.
2.Stenot noteikt, pateikt.
Piemēri«Ai, zirdziņ! Cik tev tā prātiņa! Lauķim lauķa valoda!» nostenas lēnīgais un griež Lauci mājupceļā.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt.
PiemēriSlimnieks nostenējies visu nakti.
Avoti: 5. sējums