nostrādināt
nostrādināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst).
Piemēri..saimnieks viņu nostrādināja savos darbos kā pēdējo muļķīti.
- ..saimnieks viņu nostrādināja savos darbos kā pēdējo muļķīti.
- «Viņš plēsās viens, dzīvoja no rokas mutē, bet tu nostrādināji citus.»
- Jaunie, kas bez laika nostrādināti.
Avoti: 5. sējums