nosēkties
nosēkties -sēcos, -sēcies, -sēcas, pag. -sēcos; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
PiemēriVecais aiz elpas trūkuma nosēcās. Viņš nebija paradis tik daudz runāt..
2.Sēcošā balsī noteikt, pateikt. Nosēkt (2).
PiemēriŠodien audzinātāja klasē ienes neredzētu kastīti, pagrabina un liek mums minēt, kas tur varētu būt iekšā... «Laikam kapeikas!» nosēcas Ulis.
Avoti: 5. sējums