Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nosēsties
nosēsties -sēžos, -sēdies, -sēžas, arī -sēstos, -sēsties, -sēstas, pag. -sēdos; refl.
1.Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNosēsties galda galā.
  • Nosēsties galda galā.
  • Nosēsties uz gultas malas.
  • Nosēsties pie klavierēm.
  • Viņš nolaidās uz sola istabas priekšā, piecēlās, nosēdās atkal..
  • ..kabinetā ienāca Bērsons un, ne vārda neteicis, nosēdās krēslā pie galda, pretī Eglēm.
  • Nosēdāmies abi pie kadiķīša zemē..
  • Izspūris suns pieskrej pie akas, nosēžas mēnesnīcā..
  • sal. Pilns mēness pāršķēlis mākoņus, un tie it kā nosēžas pamalēs.
  • pārn. ..priekšā vientuļš domātājs - liels akmens nosēdies, nākas pussausos brikšņos mest līkumu.
Stabili vārdu savienojumiNosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla.
1.1.Sēžot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
Piemēri..vecenītes blakussēdētāja.. strauji atvēra acis un nosēdās taisnāk.
  • ..vecenītes blakussēdētāja.. strauji atvēra acis un nosēdās taisnāk.
  • Pēkšņi zālei pārslīd it kā vēja pūsma un tie, kas novietojušies krēslos, atliec muguras, cenzdamies nosēsties taisnāk.
  • Tas arī bija vienīgais vājuma brīdis. Tūliņ vecīte sasparojās, nosēdās stingrāk..
2.Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (uz kā, kur u. tml.) – parasti par putniem, kukaiņiem.
Piemēri«Dzirdiet, baloži!..» es uzsvilpju.. Tie, kas sēž uz akas, paceļas spārnos un nosēžas uz pagraba. Bet tie, kas bija uz pagraba, tie novietojas uz jumta..
  • «Dzirdiet, baloži!..» es uzsvilpju.. Tie, kas sēž uz akas, paceļas spārnos un nosēžas uz pagraba. Bet tie, kas bija uz pagraba, tie novietojas uz jumta..
  • ..cik precīzi bite spēj nosēsties uz zieda, cik prasmīgi tā izmanto savu «nolaišanās laukumu»!
  • ..zivis uzsāka vakara rotaļas, ķerdamas odus, kuri šad tad nosēdās ūdens virsmā.
2.1.Nolaisties (kur) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
PiemēriBorta ugunīm signalizējot, parādījās lidmašīna. Tā lēni nosēdās uz noras..
  • Borta ugunīm signalizējot, parādījās lidmašīna. Tā lēni nosēdās uz noras..
  • ..gaisā sastingst pazīstamais baltais ministra helikopters. Izlūko, kur nosēsties.
  • Lidmašīnā ap simt pasažieru. Nakti nosēžamies Lisabonā, tad lidojam gar Āfrikas krastu.
2.2.Virzīties, izplatīties gaisā lejup un sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) – par sniegu, putekļiem u. tml.
Piemēri..no debesīm nesteidzīgā lidojumā peldēja lielas sniega pārslas; tās rotaļīgi šūpojās un maigi nosēdās uz māju jumtiem.
  • ..no debesīm nesteidzīgā lidojumā peldēja lielas sniega pārslas; tās rotaļīgi šūpojās un maigi nosēdās uz māju jumtiem.
  • ..putekļi, kad pa ceļu garām aiztrauca automašīna, laiski un negribīgi nosēdās turpat uz ceļa.
  • ..dūmu daļiņas nosēžas zemē.
3.parasti 3. pers. Nogulsnēties šķidruma apakšējā daļā.
PiemēriPupiņu kafiju un cukuru ieber verdošā ūdenī, uzvāra un patur karstumā 5 minūtes. Kad kafijas biezumi nosēdušies, šķidrumu nolej un atdzesē.
  • Pupiņu kafiju un cukuru ieber verdošā ūdenī, uzvāra un patur karstumā 5 minūtes. Kad kafijas biezumi nosēdušies, šķidrumu nolej un atdzesē.
  • Vasarā seklos un ļoti dūņainos ezeros ūdens viļņošanas uzvanda dūņas, kas, vējam mitējoties un viļņu amplitūdai samazinoties, atkal nosēžas..
  • Vārīšanas laikā zupa jāmaisa, lai biezumi nenosēstos un nepiedegtu.
3.1.Sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) – par vielu.
Piemēri..iemute «aizsērē», tas ir,.. uz tās sieniņām nosēžas sveķaina viela.
  • ..iemute «aizsērē», tas ir,.. uz tās sieniņām nosēžas sveķaina viela.
  • ..krāsa vispirms nosēžas uz mata virsmas..
  • Trinot darba rīkus, galoda bieži jāaplaista ar ūdeni, lai noskalotu metāla skaidas un tās nepagūtu nosēsties uz galodas virsas.
4.parasti 3. pers. Sablīvēties, noplūkt.
PiemēriSiens kaudzē nosēdies.
  • Siens kaudzē nosēdies.
  • Atkusnī sniegs nosēžas.
  • Nosēdusies augsne.
  • Grunts nosēžas.
  • ..putuplasta siltuma izolācijas slānis ir labāks nekā minerālvate, kas ar laiku nosēžas.
4.1.Pakāpeniski iegrimt (piemēram, par celtni, tās daļu).
PiemēriKlēts nosēdusies.
  • Klēts nosēdusies.
  • Klēts jumts ir caurumu caurumos un pakšķi nosēdušies.
4.2.Pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu).
PiemēriDurvis nosēdušās.
  • Durvis nosēdušās.
Avoti: 5. sējums