noticēt
noticēt -ticu, -tici, -tic, pag. -ticēju; intrans.
Pieņemt par patiesu bez pierādījuma.
PiemēriSabīne tagad varēja sarunāt vēl trakākas lietas, un Valdis viņai ticētu. Paskatītos viņas piesarkušajā sejā.. un noticētu...
- Sabīne tagad varēja sarunāt vēl trakākas lietas, un Valdis viņai ticētu. Paskatītos viņas piesarkušajā sejā.. un noticētu...
- Maruta, viltīgi pasmīnēdama, izlikās, ka notic visiem Mārtiņa brīnumainajiem stāstiem.
- Viņš izliekas aizmidzis, un māte tam notic.
Avoti: 5. sējums