notipināt
notipināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.intrans. Tipinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriMeitene notipina no uzkalniņa.
2.trans. Tipinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriTe [mežā] arī norietēja sestdienas vakara saulīte, un verstis piecas garais meža gabals mums bija jānotipina vienos solīšos pa tumsu..
2.1.intrans. Tipināt (visu laikposmu) un pabeigt tipināt.
Avoti: 5. sējums