notraukties
notraukties -traucos, -traucies, -traucas, pag. -traucos; refl.
1.Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNotraukties no kalna.
- Notraukties no kalna.
- Notraukties gar logu.
2.Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
PiemēriNotraukties desmit kilometrus.
- Notraukties desmit kilometrus.
2.1.Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
PiemēriNotraukties divas stundas.
- Notraukties divas stundas.
Avoti: 5. sējums