notrīsēt
notrīsēt -trīsu, -trīsi, -trīs, pag. -trīsēju; intrans.
1.Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt.
PiemēriRokas notrīs.
- Rokas notrīs.
- Lūpas notrīs.
- Rūtis notrīs.
- Nezināma, milzīga putna vaimanas un nikna vērša māvieni tik dīvaini sajuka kopā aizejošā kuģa balsī, ka gājējs notrīsēja no galvas līdz kājām.
- ..sakustējās sastingušie riteņi, notrīsēja sliedes.
- Kaut kur ļoti tālu, varbūt tas bija pie Liepājas, iedunējās gaiss, pēc tam notrīsēja zeme..
1.1.Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
PiemēriVēl sevī notrīsot Nodun skaņas. Gaist saucēja balss..
- Vēl sevī notrīsot Nodun skaņas. Gaist saucēja balss..
Avoti: 5. sējums