notrūkt
notrūkt parasti 3. pers., -trūkst, pag. -trūka; intrans.
1.Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
PiemēriPoga notrūkusi.
- Poga notrūkusi.
- Mētelim netrūcis pakaramais.
- Ūdens malā gadās sasiet pārtrūkušu auklu, piesiet notrūkušu āķi.
- Uz laukiem miesnieka darbs iznāk tikai rudeņos. Tad viņš braukā pa tirgiem, lai vai zirgam aste notrūkst un rati nesmērēti aizdegas..
- pārn. Vakars kā zaķis - pelēks. Zvaigzne, kas notrūka šovakar, vairs citvakar nelēks.
1.1.Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
PiemēriAuklai notrūcis gals.
- Auklai notrūcis gals.
2.Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
Piemēri«Bet ja nu es papriekšu apprecos...» Te Martai spēji notrūka.. valoda. Viņa tumši piesarka, nodūra acis un nervozi aizšķīra burtnīcu.
- «Bet ja nu es papriekšu apprecos...» Te Martai spēji notrūka.. valoda. Viņa tumši piesarka, nodūra acis un nervozi aizšķīra burtnīcu.
- Andrejs juta, ka saruna tūlīt var notrūkt. Elita izkāsīs pienu un aizies.
2.1.Pēkšņi apklust (par skaņu).
PiemēriSmiekli piepeši notrūkst kā pavediens, kad to pārgriež ar asām šķērēm.
- Smiekli piepeši notrūkst kā pavediens, kad to pārgriež ar asām šķērēm.
- Pamanījis sev pievērstos skatienus, viņš aprauj spēli, iesāktā dziesma notrūkst.
- «Par Dzimteni! Par...» Mežuļa balss spēji notrūka, un viņš atkrita uz rotas komandiera paplestās rokas.
2.2.Pēkšņi izbeigties (parasti par domu, sapni).
PiemēriGalva un sirds [Mārtiņam] tukša. Domas un sajūtas pamostas, aizvērpjas - notrūkst, iemieg bez atbalss.
- Galva un sirds [Mārtiņam] tukša. Domas un sajūtas pamostas, aizvērpjas - notrūkst, iemieg bez atbalss.
- Sapnis notrūkst. Ilga pamostas.
3.pareti Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu).
PiemēriPiepeši vienā pusē notrūka mežs. Te bija izcirsta stiga.
- Piepeši vienā pusē notrūka mežs. Te bija izcirsta stiga.
Avoti: 5. sējums