nots
nots nots, dsk. ģen. nošu, s.; mūz.
1.Zīme, kas līnijkopā fiksē skaņas augstumu un ilgumu.
PiemēriNots ilgums.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) pēc notīm. Nošu atslēga. Nošu līnija.
2.Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam.
PiemēriIzdziedāt tīri visas notis.
2.1.pārn. Runas intonācija. Balss skanējums.
Piemēri«Lietā jau viss pateikts,» Mežulis noskaldīja. «To, kas lietā, mēs paši zinām,» jautātāja balsī ieskanējās asa un pavēloša nots.
3.dsk. Ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs. Šādu skaņdarbu kopums.
PiemēriDziesmu notis.
Avoti: 5. sējums