novadnieks
novadnieks -a, v.
novadniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
PiemēriGodinot sava novadnieka piemiņu un stimulējot šodienas rakstnieku darbu, Veidenbauma kolhozs piešķir prēmijas par labāko lauku dzīves attēlojumu literatūrā.
- Godinot sava novadnieka piemiņu un stimulējot šodienas rakstnieku darbu, Veidenbauma kolhozs piešķir prēmijas par labāko lauku dzīves attēlojumu literatūrā.
- Vitebskas apgabalā tolaik dzīvoja ne mazums latviešu, J. Fabriciusam patika tikties ar novadniekiem..
- Boriss vēl sola iepazīstināt ar Līdaka novadnieci Pārslu Krūmiņu, kas strādājot jau otro gadu uz bāzes kuģa..
2.v.; vēst. Leimanis (Livonijā).
Avoti: 5. sējums