novadnieks
novadnieks -a, v.
novadniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
PiemēriGodinot sava novadnieka piemiņu un stimulējot šodienas rakstnieku darbu, Veidenbauma kolhozs piešķir prēmijas par labāko lauku dzīves attēlojumu literatūrā.
2.v.; vēst. Leimanis (Livonijā).
Avoti: 5. sējums