novaicāt
novaicāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Nojautāt.
Piemēri«Bet vai tu saimniekam tos ratus arī taisi?» viņš stingri novaicāja.
- «Bet vai tu saimniekam tos ratus arī taisi?» viņš stingri novaicāja.
- ..Asara novaicāja, kurš no vietējiem puišiem viņai vislabāk patīkot. Sarma no tik atklāta un negaidīta jautājuma apjuka..
- Tikai tagad sardze attapās, ka tiem taču vajadzēja novaicāt vārdu un uzvārdu..
1.1.intrans.
PiemēriKāds cilvēks novaicāja pēc tevis.
- Kāds cilvēks novaicāja pēc tevis.
Avoti: 5. sējums