novalkāt
novalkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
PiemēriNovalkāt kleitu.
1.1.Nolietot (priekšmetu).
PiemēriVakara pusē dispečera punktā ienāk pārskata ziņojumi. Visvairāk nodriskātā un novalkātā kladē - «Piena izslaukumi».
1.2.pārn. Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
PiemēriAr nenovalkātiem vārdiem dzejnieks runā par Šopēnu, Saljēri, Puškinu..
2.Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
PiemēriNovalkāt mēteli divus gadus.
Avoti: 5. sējums