noveikt
noveikt -veicu, -veic, -veic, pag. -veicu; trans.; pareti
1.Ar piepūli tikt galā (ar ko).
PiemēriJānis dzer kafiju, bet Zetiņa sēd turpat. ..Ar pūlēm pagūst noveikt visu, ko liek priekšā, ko bīda klāt, ko gandrīz ar varu bāž mutē.
- Jānis dzer kafiju, bet Zetiņa sēd turpat. ..Ar pūlēm pagūst noveikt visu, ko liek priekšā, ko bīda klāt, ko gandrīz ar varu bāž mutē.
- Pusstundu izcīnījies ar lasāmo gabalu un to, kā pienākas, noveicis, pātarnieks dod zīmi, ka nelaiķe var sākt pēdējo ceļojumu.
2.Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriGabaliņu ceļa noveicis, Jaņuks apstājās.
- Gabaliņu ceļa noveicis, Jaņuks apstājās.
3.Pieveikt (kādu).
PiemēriEs viņu noveicu.
- Es viņu noveicu.
- «Teiksim, mēs piecdesmit iesim bojā, bet pieci un piecdesmit un pieci simts tūkstoši pēc mums vairs nebūs tā noveicami.» [Saka revolucionārs.]
Avoti: 5. sējums