noviļņoties
noviļņoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
Īsu brīdi viļņoties un pārstāt viļņoties.
PiemēriDažreiz noviļņojās tikai logu aizkari, bet viņš zināja, ka aiz tiem kāds stāv..
- Dažreiz noviļņojās tikai logu aizkari, bet viņš zināja, ka aiz tiem kāds stāv..
- Strautmaniete.. atloka lakatu, liek tam maigi noviļņoties..
- Rudzu druva ikreizes noviļņojās, kad vējiņš pāri pūta.
Avoti: 5. sējums