nozvelties
nozvelties -zveļos, -zvelies, -zveļas, pag. -zvēlos; refl.
1.Smagi nogāzties.
Piemēri..Virļonoks nozvēlās zemē, pat slieksnim pāri neticis.
- ..Virļonoks nozvēlās zemē, pat slieksnim pāri neticis.
- Viņa atgrūda Šperlingu tik spēji, ka tas nozvēlās uz grīdas.
- ..uz trepēm nozvēlies, Olavs aizšķērso izeju..
- pārn. Lielās, sastrādātās rokas kā lāča ķetnas taustījās, kādu metamo meklēdamas. Nekā neatradušas, sparīgi nozvēlās uz galda.
1.1.Smagi nosēsties.
PiemēriNozvelties krēslā.
- Nozvelties krēslā.
Avoti: 5. sējums