Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noēst
noēst -ēdu, -ēd, -ēd, pag. -ēdu; trans.
1.Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
PiemēriPatiešām - kas gan noēda šīs brokastis? Brokastis vienmēr gaidīja cepeškrāsnī, un gandrīz ne reizi Ģirts neēda no rīta..
  • Patiešām - kas gan noēda šīs brokastis? Brokastis vienmēr gaidīja cepeškrāsnī, un gandrīz ne reizi Ģirts neēda no rīta..
  • Ozols no rīta bija steigā noēdis tikai gabaliņu maizes ar glāzi piena..
  • Vilks gadā noēd līdz tonnai gaļas..
Stabili vārdu savienojumiNoēst laiku.
1.1.Apēst (parasti virsējo daļu no kā).
PiemēriNoēst kūkai krēmu.
  • Noēst kūkai krēmu.
1.2.sar. Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
PiemēriNoēst divus rubļus dienā.
  • Noēst divus rubļus dienā.
2.parasti 3. pers. Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, iznīcināt.
Piemēri..vaigs piekļaujas [šautenes] laidnei vietā, no kuras sviedri jau sen noēduši laku.
  • ..vaigs piekļaujas [šautenes] laidnei vietā, no kuras sviedri jau sen noēduši laku.
  • Saule noēd lakatam krāsu.
2.1.Ļoti bojāt. Saēst.
PiemēriRāva [rāvas] ūdens noēd kājas.
  • Rāva [rāvas] ūdens noēd kājas.
2.2.sar. Izkausēt (sniegu, ledu) – par sauli.
PiemēriSaule karsē, un silti vēji pūš. Un noēd pēdējo sniega palieku pakalnē.
  • Saule karsē, un silti vēji pūš. Un noēd pēdējo sniega palieku pakalnē.
3.parasti 3. pers.; sar. Iedzelt, iekost (daudzās vietās) – parasti par kukaiņiem.
PiemēriKājas bija odu noēstas.
  • Kājas bija odu noēstas.
4.sar. Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darba vieta, amats, arī dzīvesvieta).
PiemēriTas vīrs ne bija no piekāpīgajiem. Noēdīs Platumu Robi, noteikti noēdīs.
  • Tas vīrs ne bija no piekāpīgajiem. Noēdīs Platumu Robi, noteikti noēdīs.
  • Graudam pēc šīs sarunas [ar inženieri] vēl ilgi drebēja rokas. Tas nu reiz bija skaidrs - šis viņu gribēja noēst.
Stabili vārdu savienojumiNoēst (arī apēst) bez sāls. Noēst matus no galvas.
Avoti: 5. sējums