noņerkstēt
noņerkstēt -ņerkstu, -ņerksti, -ņerkst, pag. -ņerkstēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Īsu bridi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
PiemēriSklaņģis nemierīgi sagrozīja savu smago augumu, tā ka krēsls zem tā noņerkstēja.
- Sklaņģis nemierīgi sagrozīja savu smago augumu, tā ka krēsls zem tā noņerkstēja.
- ..viņas abas apveļas uz sarkanā plīša dīvāna, atzveltnes vien noņerkst..
- Naktssargs.. lēni atvēra dārza vārtiņus, un tie sausi noņerkstēja dienas svelmē izkarsušajās eņģēs.
2.parasti 3. pers. Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns dusmīgi noņerkst.
- Suns dusmīgi noņerkst.
3.sar. Īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt.
PiemēriBērns noņerkst ratiņos.
- Bērns noņerkst ratiņos.
3.1.trans. Raudulīgā balsī, kaprīzi noteikt, pateikt.
PiemēriMeitene kaut ko noņerkst.
- Meitene kaut ko noņerkst.
Avoti: 5. sējums