Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nožmiegt
nožmiegt -žmiedzu, -žmiedz, -žmiedz, pag. -žmiedzu; trans.; vienk.
Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
Piemēri«..kuru katru bridi tevi varēja nožmiegt, katru minūti varēji nokļūt gestapo nagos.»
Avoti: 5. sējums