Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nožūt
nožūt -zustu, -žūsti, -žūst, pag. -žuvu; intrans.
1.Žūstot kļūt sausam (par kā virsmu, ārpusi).
PiemēriIetves nozust.
1.1.Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
PiemēriSviedri nožuva.
2.Žūstot pazaudēt daļu no savas masas.
Avoti: 5. sējums