objektivitāte
objektivitāte -es, s.; parasti vsk.
1.filoz. Vispārināta īpašība → objektīvs [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriĻeņins stingri un noteikti uzsver, ka materiālisms ir nešķirami saistīts ar telpas un laika reālās objektivitātes atzīšanu, vienmēr saistīts ar gnozeoloģijas pamatjautājumu par to, vai mūsu priekšstati par telpu un laiku ir objektīvās telpas un laika atspoguļojumi vai arī, otrādi, telpa un laiks ir tikai mūsu priekšstati.
- Ļeņins stingri un noteikti uzsver, ka materiālisms ir nešķirami saistīts ar telpas un laika reālās objektivitātes atzīšanu, vienmēr saistīts ar gnozeoloģijas pamatjautājumu par to, vai mūsu priekšstati par telpu un laiku ir objektīvās telpas un laika atspoguļojumi vai arī, otrādi, telpa un laiks ir tikai mūsu priekšstati.
2.Vispārināta īpašība → objektīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKritikas objektivitāte.
- Kritikas objektivitāte.
- Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā.., ja ir apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti.
- Svarīga ir estētiskās izjūtas precizitāte, spriedumu objektivitāte.
- Klases audzinātājas pienākumi prasa no pedagoģes.. objektivitāti katra audzēkņa uzvedības vērtējumā.
Avoti: 6-1. sējums