obligāts
obligāts -ais; s. -a, -ā
obligāti apst.
1.Tāds, kas ir noteikts, pamatots ar tiesību normām, likumu un ir jāizpilda.
PiemēriVispārējā obligātā izglītība.
1.1.Tāds, ko nevar brīvi izvēlēties, ko saista noteikums, tradīcija, norādījums, rīkojums.
PiemēriNe reizes netiku redzējis, ka tadžiki sēstos pie ēšanas, nenomazgājuši rokas, - tas ir sens, svēts un obligāts rituāls..
2.Tāds, kas ir vajadzīgs, nepieciešams.
PiemēriIr režisori kas mūziku neuzskata filmā par obligātu un komponista darbu aizstāj ar tā saucamo skaņu noformēšanu.
3.Tāds, kas ir vienmēr klāt, vienmēr piemīt.
PiemēriAngļu ierēdņus un biznesmeņus var pazīt pa gabalu pēc viņu korektā apģērba, īpatnējā portfeļa un obligātā lietussarga uz elkoņa.
4.apst. Noteikti, katrā ziņā.
PiemēriIr cilvēki, kas obligāti lien citiem virsū. Teiksim, tukša ēdnīca, tikai pie viena galdiņa kāds sēž. Nu tad viņi nesēstas vis pie brīva galdiņa, bet klāt tam vienīgajam..
Avoti: 6-1. sējums