Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
observators
observators -a, v.; med.
Telpa, telpu kopums, kur novēro cilvēkus, kam ir bijusi saskare, piemēram, ar holeras, mēra, īsto baku slimnieku.
Avoti: 6-1. sējums