oforts
oforts -a, v.
1.parasti vsk. Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā. Zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Asējums.
PiemēriMūsu grafiķi no dobspieduma tehnikām lieto ofortu jeb asējumu. Mākslinieks zīmē uz lakotas metāla plates ar asu adatu, kas pārrauj lakas kārtiņu. Pēc tam lakoto plati kodina skābēs.
2.Badā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
Piemēri1898. gadā viņa [māksliniece] izstāda savu ievērojamo ofortu sēriju - «Audēju sacelšanās» -, par kuru izstādes žūrijas komisija piešķir māksliniecei zelta medaļu.
Avoti: 6-1. sējums