Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ogļains
ogļains -ais; s. -a, -ā
ogļaini apst.
1.Tāds, kas satur daudz ogļu (1).
PiemēriTīru baltu smilšu slāņi [Kurzemes atradnēs] mijas ar brūnu un ogļainu smilšu slāņiem.
  • Tīru baltu smilšu slāņi [Kurzemes atradnēs] mijas ar brūnu un ogļainu smilšu slāņiem.
1.1.Tāds, kas ir notraipīts ar oglēm (1).
PiemēriOgļains maiss.
  • Ogļains maiss.
2.Tāds, kura ārējā kārta ir apdegusi, pārogļojusies.
PiemēriApkārt pakalnos melnoja gruvekļu kaudzes, nodeguši koki slēja ogļainus stumbrus..
  • Apkārt pakalnos melnoja gruvekļu kaudzes, nodeguši koki slēja ogļainus stumbrus..
2.1.Tāds, kas ir notraipīts ar ogli (2).
PiemēriOgļainas rokas.
  • Ogļainas rokas.
Avoti: 6-1. sējums