Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ogleklis
ogleklis -ļa, v.; parasti vsk.
Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts.
PiemēriOglekļa monoksīds.
Stabili vārdu savienojumiOglekļa vienība.
Avoti: 6-1. sējums