onkulis
onkulis -ļa, v.; sar.
1.Tēva vai mātes brālis. Tēvocis (1).
PiemēriMazajai Dzidrai ļoti interesēja mātesbrāļa mundiera spožumi.. «Onkul, kas tas?»
2.Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku. Tēvocis (2).
Piemēri..kalsna pusmūža sieva norāja gadus trīs vecu zēnu, kas tiecās satvert savās roķelēs blakus sēdoša sirmgalvja lielo, sarkano ausi. «Tā nevar, onkulis bārsies.»
Avoti: 6-1. sējums