onkulis
onkulis -ļa, v.; sar.
1.Tēva vai mātes brālis. Tēvocis (1).
PiemēriMazajai Dzidrai ļoti interesēja mātesbrāļa mundiera spožumi.. «Onkul, kas tas?»
- Mazajai Dzidrai ļoti interesēja mātesbrāļa mundiera spožumi.. «Onkul, kas tas?»
- «Vai tava vecāmāte ir laba?» - «Pret mani jā. Mani viņa mīl. Bet ar vedeklu un dēlu gan strīdas. Jānis ir viņas dēls, mans onkulis.»
2.Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku. Tēvocis (2).
Piemēri..kalsna pusmūža sieva norāja gadus trīs vecu zēnu, kas tiecās satvert savās roķelēs blakus sēdoša sirmgalvja lielo, sarkano ausi. «Tā nevar, onkulis bārsies.»
- ..kalsna pusmūža sieva norāja gadus trīs vecu zēnu, kas tiecās satvert savās roķelēs blakus sēdoša sirmgalvja lielo, sarkano ausi. «Tā nevar, onkulis bārsies.»
- Arī kaimiņu onkulis rādījās laipns, turklāt ļoti jocīgs.
- Līdz reibumam skūpstīju Ināras pilnīgās, padevīgās lūpas. «Pietiks - nāk divi onkuļi!» viņa čukstēja.
Avoti: 6-1. sējums