operēt
operēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans.; med. Izdarīt (kā) ķirurģisku operāciju.
Piemēri..pateicoties mūsdienu ķirurģijas sasniegumiem, tagad ar labiem panākumiem operē arī sirdi un smadzenes.
- ..pateicoties mūsdienu ķirurģijas sasniegumiem, tagad ar labiem panākumiem operē arī sirdi un smadzenes.
- Operēts viņš tika steigšus, kaut gan galvenā ķirurga nebija klāt..
1.1.intrans.
PiemēriLīdz tam Egle bija apguvis parasto tuberkulozes ārstēšanu, savā laikā iemācījies arī operēt..
- Līdz tam Egle bija apguvis parasto tuberkulozes ārstēšanu, savā laikā iemācījies arī operēt..
2.intrans. Rīkoties (ar ko), lietot, izmantot (ko).
PiemēriEs operēju ar dzirdētām frāzēm, ar gudrībām, kas bija aizgūtas no citiem, ar spriedumiem, kas noklausīti no citiem.
- Es operēju ar dzirdētām frāzēm, ar gudrībām, kas bija aizgūtas no citiem, ar spriedumiem, kas noklausīti no citiem.
- M. Curļonis mēģina saistīt mākslu ar zinātni, veidot jaunus priekšstatus par kosmosa uzbūvi, operēt ar galaktiskiem mērogiem: zvaigznēm, komētām, Piena Ceļu...
- Kino neoperē ar konvencionālām zīmēm, bet katrā filmā tiek radītas savas zīmes.
Avoti: 6-1. sējums