operete
operete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
PiemēriKlasiskā operete.
- Klasiskā operete.
- Padomju operete.
- Vīnes operete.
- Operete un dziesmu spēle bija iecienīts žanrs uz Dailes teātra skatuves..
- Īsts operetes stils prasa arī savu tradīciju, savas kultūras, un šīs operetes tradīcijas nekur nav bagātākas kā Vīnē.
- Radio spēlēja meldiju no operetes «Grāfs Luksemburgs»..
1.1.Šāda mākslas darba uzvedums.
PiemēriOperetē, dažādos satīriskos uzvedumos var aplaudēt pēc īpaši trāpīga joka, replikas, ārijas.
- Operetē, dažādos satīriskos uzvedumos var aplaudēt pēc īpaši trāpīga joka, replikas, ārijas.
- «Vai jūs zināt, ka es šo pašu opereti kādreiz klausījos Vīnē?»
2.Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
PiemēriStrādāt par aktieri operetē.
- Strādāt par aktieri operetē.
2.1.ģen.: operetes, adj. nozīmē Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
PiemēriOperetes teātris.
- Operetes teātris.
Avoti: 6-1. sējums