operete
operete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
PiemēriKlasiskā operete.
1.1.Šāda mākslas darba uzvedums.
PiemēriOperetē, dažādos satīriskos uzvedumos var aplaudēt pēc īpaši trāpīga joka, replikas, ārijas.
2.Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
PiemēriStrādāt par aktieri operetē.
2.1.ģen.: operetes, adj. nozīmē Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
PiemēriOperetes teātris.
Avoti: 6-1. sējums