Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
opuss
opuss -a, v.; mūz.
Savienojumā ar skait.: lieto, lai apzīmētu komponista norādīto skaņdarba vai skaņdarbu grupas hronoloģisko secību viņa daiļradē. Arī skaņdarbs.
PiemēriLudviga van Bēthovena Sonāte klavierēm opuss 13.
Avoti: 6-1. sējums