opuss
opuss -a, v.; mūz.
Savienojumā ar skait.: lieto, lai apzīmētu komponista norādīto skaņdarba vai skaņdarbu grupas hronoloģisko secību viņa daiļradē. Arī skaņdarbs.
PiemēriLudviga van Bēthovena Sonāte klavierēm opuss 13.
- Ludviga van Bēthovena Sonāte klavierēm opuss 13.
- Jāzepa Vītola 5 solodziesmas opuss 34.
- Opuss simfoniskajam orķestrim.
- Atskaņot opusu.
- Pilnīgi savdabīgs opuss J. Vītola kora dziesmu mantojumā ir viņa «Trīs čigānu dziesmas»..
Avoti: 6-1. sējums