orākuls
orākuls -a, v.; mit.
1.Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā — dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
2.Vieta (parasti templis), kur notiek pareģošana.
PiemēriDelfu orākuls.
3.Dievība, arī priesteris, kas pareģo.
PiemēriUn tā nu reiz sīkās Elīdas valdnieks īfits, domādams, kā šos karus izbeigt, prasīja padomu orākulam. «Atjauno olimpiskās spēles,» tas atbildējis.
Avoti: 6-1. sējums