orģija
orģija -as, s.
1.parasti dsk.; vēst. Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
PiemēriTaču notika tā, ka Gajs Marijs orģijās pie konsula Cinnas, novēlējis draugiem laimīgu nākotni, pēkšņi nokrita uz grīdas reizē ar savu zelta vīna kausu un tā arī nepiecēlās.
- Taču notika tā, ka Gajs Marijs orģijās pie konsula Cinnas, novēlējis draugiem laimīgu nākotni, pēkšņi nokrita uz grīdas reizē ar savu zelta vīna kausu un tā arī nepiecēlās.
- sal. Fulons: Mūzika, smiekli un skūpsti skan kā citkārt Romas imperatoru orģijās. Visi pagrabi ir atvērti, divdesmit sulaiņi nejaudā pienest vīnu.
2.Dzīres (parasti trakulīgas, izlaidīgas).
Piemēri..kaimiņi runāja, ka es tanīs naktīs, kad sieva dežurējusi, vedis pie sevis mājās palaidnīgas meitenes un rīkojis orģijas.
- ..kaimiņi runāja, ka es tanīs naktīs, kad sieva dežurējusi, vedis pie sevis mājās palaidnīgas meitenes un rīkojis orģijas.
- Kad Virešos orģijās nogurušie vlasovieši apgūlās, Lībukalna partizānu nometnē Roberts Zirdziņš pamodināja savus kaujiniekus..
- pārn. Kalnos un ielejās baloja peruāņu kauli - asiņaino orģiju mēmie, drausmie liecinieki.
Avoti: 6-1. sējums