organogēns
organogēns -ais; s. -a, -ā
organogēni apst.; ģeol.
Tāds, kas sastāv no dzīvnieku, augu atliekām vai minerāliem, kas radušies dzīvnieku, augu dzīvības procesos.
PiemēriOrganogēns iezis.
- Organogēns iezis.
- Organogēnie minerāli.
- Organogēns ezers.
- Vāji drenētās līdzenās vietās, kur noris pārpurvošanās procesi, un aizaugušu ezeru ieplakās, uzkrājoties kūdrai, veidojas organogēnie līdzenumi.
- ..organogēnie nogulumi.. rodas dzīvo organismu darbības rezultātā. Dzīvie organismi.. spēj koncentrēt sevī un ap sevi zināmus ķīmiskus savienojumus vai elementus un atmirstot radīt šo vielu nogulumus zemes garozā.
Avoti: 6-1. sējums