organogēns
organogēns -ais; s. -a, -ā
organogēni apst.; ģeol.
Tāds, kas sastāv no dzīvnieku, augu atliekām vai minerāliem, kas radušies dzīvnieku, augu dzīvības procesos.
PiemēriOrganogēns iezis.
Avoti: 6-1. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis