oriģinalitāte
oriģinalitāte -es, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → oriģināls [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRokraksta oriģinalitāte.
- Rokraksta oriģinalitāte.
- Tulkojuma oriģinalitāte.
2.Vispārināta īpašība → oriģināls [2] (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriStila oriģinalitāte.
- Stila oriģinalitāte.
- Kā tad nu ir ar to oriģinalitāti un neatkārtojamību [mākslā]? Pēc būtības tās ir radošās individualitātes neatņemamas īpašības.
- Subjektīvisma, estētisma, mākslīgas oriģinalizēšanas dēļ dekadentu dzejai nav dzīvē sakņotas oriģinalitātes. Šī dzeja kļūst par tukšziedi.
- Viss Irēnai bija īpatnējs, jo viņa mīlēja oriģinalitāti, matus nēsāja augsti sasukātus un uz pieres apgrieztus kā zēnam, uzacis - slīpi izveidotas kā smailas bultas, bet ausīs Irēnai šūpojās gari zelta auskari...
Avoti: 6-1. sējums