ornamentika
ornamentika -as, s.; parasti vsk.
1.Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
PiemēriKrāšņa segas ornamentika.
2.mūz. Melodijas izrotājumu kopums (piemēram, skaņdarbā, mūzikas stilā).
Piemēri..māksliniece apliecināja.. klavesīna mūzikai tik tipiskās ornamentikas vieglumu..
Avoti: 6-1. sējums