ornamentika
ornamentika -as, s.; parasti vsk.
1.Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
PiemēriKrāšņa segas ornamentika.
- Krāšņa segas ornamentika.
- Rotas lietu ornamentika.
- Barokāla ornamentika.
- Nacionālā ornamentika.
- Zāles apdares veidotāji prasmīgi savienojuši klasiskos ornamentikas elementus ar šodienējiem.
- Ģeometriskais rombs ziemeļu tautu ornamentika bieži vien simbolizēja sauli..
2.mūz. Melodijas izrotājumu kopums (piemēram, skaņdarbā, mūzikas stilā).
Piemēri..māksliniece apliecināja.. klavesīna mūzikai tik tipiskās ornamentikas vieglumu..
- ..māksliniece apliecināja.. klavesīna mūzikai tik tipiskās ornamentikas vieglumu..
Avoti: 6-1. sējums