ornaments
ornaments -a, v.
1.Rotājums, kam raksturīgi pēc simetrijas, ritma u. tml. likumiem sakārtoti elementi, kuriem ir ģeometriska vai vairāk vai mazāk stilizēta dabas objektu forma.
PiemēriEtnogrāfisks ornaments.
2.mūz. Melodijas izrotājums (piemēram, melisms, pasāža).
PiemēriLatgales linu dziesmas.. ievērojamas ar savām, visbiežāk šaurā skaņu apjomā veidotām, ļoti izteiksmīgām, daudziem locījumiem un ornamentiem raibā ritmiskā rakstā izdaiļotām melodijām.
Avoti: 6-1. sējums