ornaments
ornaments -a, v.
1.Rotājums, kam raksturīgi pēc simetrijas, ritma u. tml. likumiem sakārtoti elementi, kuriem ir ģeometriska vai vairāk vai mazāk stilizēta dabas objektu forma.
PiemēriEtnogrāfisks ornaments.
- Etnogrāfisks ornaments.
- Latviešu nacionālais ornaments.
- Saulītes ornaments.
- Ar ornamentiem izrakstīta sega.
- Ornamenta kompozīcija.
- Ģeometriskais ornaments.
- Augu ornaments.
- Dzīvnieku ornaments.
- Tautas mākslā tagad tika meklētas būtiskas pamatiezīmes: priekšmetiskajam saturam un funkcijai atbilstošas formas, ornamenta grafiskā lineārisma un ritma īpatnības..
- Atkarībā no izveidotā ornamenta parketu iedala skujiņu parketā, rūtiņu parketā, pinumu parketā..
- pārn. ..viņa cieši saglauda rokas. Tās bija bālas, it kā savītušas. Cauri ādai varēja saskatīt zilu dzīsliņu ornamentus.
2.mūz. Melodijas izrotājums (piemēram, melisms, pasāža).
PiemēriLatgales linu dziesmas.. ievērojamas ar savām, visbiežāk šaurā skaņu apjomā veidotām, ļoti izteiksmīgām, daudziem locījumiem un ornamentiem raibā ritmiskā rakstā izdaiļotām melodijām.
- Latgales linu dziesmas.. ievērojamas ar savām, visbiežāk šaurā skaņu apjomā veidotām, ļoti izteiksmīgām, daudziem locījumiem un ornamentiem raibā ritmiskā rakstā izdaiļotām melodijām.
Avoti: 6-1. sējums