Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ortšteins
ortšteins -a, v.; ģeol.
Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā. Rūsakmens.
PiemēriJa augsnes apakškārtas fizikālās īpašības ir sliktas - smags, blīvs mals, ortšteins, tas uzlabot ir smags un saimnieciski neizdevīgs uzdevums.
Avoti: 6-1. sējums